BBC jaunā Les Misérables adaptācija beidzot ir nonākusi televizorā - bet ikviens, kurš sagaida visu dziedošo, visu deju spēlējošā skatuves mūzikla versiju, var nedaudz pārsteigt par sēriju, kas faktiski ir taisna dramatiska oriģināla adaptācija. 1862. gadā Viktora Igo raksta Les Mis romānu.
Reklāma
Citiem vārdiem sakot, nav dziesmu. Stāstot vairāk nekā sešu stundu garās epizodēs, scenārists Endrjū Deivijs ir izvēlējies īsākajā mūziklā iekļaut arī tās romāna daļas, uz kurām atsaucas tikai aizmugurē, tādējādi radot nedaudz atšķirīgu skatīšanās pieredzi.
- Kad Les Misérables tiek rādīts televīzijā? Kas ir dalībnieku sastāvā? Kāpēc tas nav mūzikls?
- Lūk, pirmais BBC Les Misérables treileris
- Esiet informēts par RadioTimes.com biļetenu
Ņemot to vērā, mēs domājām, ka varētu būt lietderīgi salīdzināt šo jauno adaptāciju ar mūziklu, kas, iespējams, ir šī stāsta slavenākā versija, nevis salīdzinoši mazāk pazīstamo romānu, no kura abi darbi tika pielāgoti.
Pirmkārt, tomēr piezīme. Acīmredzot daudzas atšķirības starp abiem pielāgojumiem izriet no tā, ka Deiviss ir ieguvis papildu materiālu no oriģinālā romāna, tāpēc šeit nav domāts ieteikt, kuras daļas ir jauni papildinājumi, kurus izgudroja BBC.
Drīzāk mēs aplūkosim katru epizodi, lai redzētu, kurus grāmatas elementus TV adaptācija ir izvēlējusies iekļaut, salīdzinot ar mūzikla daļām (un paplašinot 2012. gada filmu).
Un atšķirības ir diezgan intriģējošas ...
6. sērija
Un tagad ir beigas - bet, kad mūsu varoņi saskārās ar pēdējo priekškaru, ko gan Les Mis mūzikla fani šeit būtu redzējuši pirmo reizi?
Liela daļa darbības šajā pēdējā epizodē tiek dalīta ar skatuves iestudējumu, Gavroche nāve notiek līdzīgā veidā (nošaujot, mēģinot atgūt rezerves munīciju no mirušajiem karavīriem) un revolucionāros studentus karavīri pārņem pēc sabrukuma. citas sacelšanās.
Tomēr galvenā atšķirība ir tā, ka šī televizora pielāgošana padziļinās studentu izpratni par to, ka viņu cēlonis ir bezcerīgs. Mūziklā viņi to saprot diezgan vēlu spēlē un pēc patiesības uzzināšanas viņiem ir īsa pēdējā aizstāvēšanās. Šeit viņi uzzina, ka pārējās barikādes ir nokritušas tuvu epizodes sākumam, un viņiem ir laiks nosūtīt mājās ikvienu, kam tur nav nepieciešams, pirms aizstāvēt sevi daudz plašākā kaujas skatījumā, nekā piedāvā mūzikas piedāvājumi.
Parasti šeit ir ievērojami vairāk darbību un cīņas, kā to var sagaidīt, ņemot vērā tiešraides iestudējumu ierobežojumus.
Tāpat kā mūziklā, Valžāns pievienojas studentiem barikādē, bet šeit viņš tik daudz dara stāstījumā. Skatuves adaptācijā Valjean parādās naktī pirms pēdējā uzbrukuma, ilgi pirms ir kļuvis skaidrs, ka ABC draugiem ir bezcerīgas lietas, savukārt šī BBC adaptācija viņam ir pievienojusies aizsardzībai tieši pirms studentu pārsniegšanas.
Viņa motīvi, lai dotos pie viņiem, atšķiras arī ar jauno televizora pielāgošanu, kas skaidri norāda, ka Valžāns apsver iespēju nogalināt Mariusu, lai viņu atturētu no Kozetes. Mūziklam Valjean ir vairāk godājamu motīvu.
Abās stāsta versijās Valjeanam tiek dota atļauja sagūstītā Javerta nogalināšanai, kaut arī nedaudz citu iemeslu dēļ - mūziklā viņš glābj Enjolru no snaipera, šeit viņš pastiprina barikādi - un dažādos laikos. Mūziklā viņš izliekas, ka nogalina viņu (tā vietā, lai atbrīvotu) diezgan drīz pēc ierašanās un ilgi pirms pēdējā uzbrukuma.
Šeit cīņas laikā viņš atbrīvo Javertu, lai gan citos veidos pāra mijiedarbība ir ļoti līdzīga mūziklam. BBC drāmā Deivids Oyelowo Javert atzīmē, ka asmens būtu vairāk jūsu stils, kad viņš uzskata, ka Valjean gatavojas pārgriezt kaklu. Tāpat mūziklā viens no Javerta vārdiem šīs ainas laikā ir tas, cik pareizi jums vajadzētu nogalināt ar nazi.
Pēc karavīru uzbrukuma Valjean gan muzikālā, gan TV adaptācijā aizbēg ar ievainoto Mariusu caur kanalizācijas kanāliem, kur sastopas ar Afterardier (lai gan BBC adaptācijā viņš palīdz Valjean un Marius aizbēgt, savukārt muzikālajā versijā viņš vienkārši mēģina aplaupīt viņu), pirms Javerts viņu pieķēra pie izejas.
Tomēr šeit abiem pielāgojumiem ir vislielākās atšķirības. Mūziklā Valjean pārliecina Javertu viņu atkal atlaist, liekot Javertam apšaubīt viņa dzīves izvēli un sevi nogalināt - turpretī Endrjū Deivija jaunajā adaptācijā Valjean faktiski vēlreiz tika arestēts pēc Mariusa nogādāšanas vectēvam.
Sekojošā Valjean un Javert sekcija pajūgā un policista lēmums atbrīvot gūstekni brīvībā pēc tam, kad viņš nometa viņu mājās, lai ātri atvadītos no Kosetes, mūzikā nekad neparādās kopā ar sekojošām Javert atgriešanās policijā ainām. staciju, pirms viņš nolemj izbeigt savu dzīvi.
Atpakaļ Mariusa mājās mēs redzam vairāk viņa atveseļošanās līdzās nožēlojošajam vectēvam (kā vairākkārt norādīts zemāk, Mariusa ģimenes dzīve mūzikā netiek pilnveidota), savukārt vienas no Les Miserables slavenākajām dziesmām - Tukšie krēsli pie tukšajiem galdiem, kas dziedāti, kad Mariuss ar skumjām apskata veco krogu, kuru viņš un viņa tagad mirušie draugi mēdza apmeklēt - šeit šeit nav kolēģa.
Aina, kurā Valžāns atklāj savas noziedzīgās pagātnes patiesumu, TV adaptācijā ir smalki atšķirīgs, salīdzinot ar mūziklu. Uz skatuves viņš izskaidro savas ieskriešanās likumos, un Mariuss lūdz viņu palikt, savukārt BBC versijā Marius arī uzskata, ka viņš ir nogalinājis Javertu (meli, kuru Valjean nenoliedz) un aukstāk piekrīt trimdai.
Patiesības atklāšana notiek līdzīgi gan Viktora Igo romāna adaptācijās, kaut arī ar pāris būtiskām atšķirībām. Mūziklā Tadardjē un viņa sieva piedalās Mariusa un Kozetes kāzās, cenšoties savaldzināt naudu skaidrā naudā, sakot, ka redzējuši, kā Valjean kanalizācijā slepkavo jaunu vīrieti - kā izrādās, bezsamaņā esošais Mariuss brīdina viņam, ka viņš patiesībā ir parādā savu dzīvi Kozetes patēvam.
Bet šajā televizora adaptācijas epizodē Tadvardjē vienu un to pašu vēstījumu (domājams, ka viņa sieva pēc piecām epizodēm paliek cietumā) sniedz dažas nedēļas pēc kāzām, kad Mariuss un Kosete ir atgriezušās no medusmēneša.
Efekts - iedvesmojot pāri steigties Valjean pusē tieši savai nāvei - ir vienāds abos virzienos, kaut arī Valjean nāve šeit ir mazāk citpasaulīga. Mūziklā viņu sveic mirušā Fantīnes un Mariusa revolucionāro draugu skatītāji, kā rezultātā skanīgs koris Vai dzirdat, kā cilvēki dzied?
Turpretī televizora pielāgošana beidzas ar zemāku piezīmi, fokusējot kameru uz diviem maziem ielas bērniem, kurus satikām iepriekšējā epizodē un kurus garāmgājēji ignorēja, lūdzot ēdienu.
Savā ziņā šīs pēdējās izmaiņas norāda uz atšķirībām, kas pastāv šajos divos pielāgojumos, no kuriem abi koncentrējas uz dažādām jomām, kuru mērķis ir dažādi toņi (TV versija ir nedaudz zemāka) un galu galā ir atšķirīgi, bet tā paša pamatstāsta versijas ir diezgan papildinošas.
kiberpirmdienas spēles
Man tomēr pietrūka dziesmu, līdz galam.
5. sērija
Šīs nedēļas epizode griežas ap mūzikla darbības centrālo daļu, proti, neveiksmīgo ABC draugu (vēsturiskā 1832. gada jūnija sacelšanās) revolūcijas mēģinājumu, kas veido lielāko daļu skatuves iestudējuma otrās puses.
Kaut arī daļa no stāsta barikāžu sadaļas vēl ir jāpabeidz BBC drāmas pēdējā epizodē, tās atskaņošanas veids šeit ir diezgan līdzīgs mūziklam (it īpaši Javerta ierašanās un Gavroche atklājums), kaut arī ar dažiem izņēmumiem.
BBC TV versijā ir daudz detalizētāk aprakstīts barikāžu pacelšanas vēsturiskais konteksts, tostarp ģenerāļa LaMarque bēru ainas un uzsvērta studentu saikne ar citiem interesentiem (tiek pieminēti simpātiski armijas komandieri). .
Mainās arī Mariusa iesaistīšanās revolūcijā. Mūziklā ziņas par Kozetes aiziešanu uz Angliju, tāpat kā šeit, iedvesmo viņu pievienoties saviem biedriem barikādē, taču skatuves versijā tas tiek pasniegts tā, ka viņš joprojām tic cēlonim, turpretī varoņa TV versija atklāti norāda tas ir veids, kā viņš nomirst un izbēg no ciešanām, maz rūpējoties par politiku. Arī Mariusa draudi uzspridzināties, lai aizsargātu barikādi, balstās uz šo atšķirību, un mūziklā tas nekad nenotiek.
Citur Marius sižetā ir dažas citas atšķirības. Kā jau tika minēts iepriekšējās šīs apkopošanas nedēļās, ainas, kurās piedalījās Mariusa vectēvs, netika iekļautas mūziklā (lai gan viņš īsi uzrāda filmas mūziklu), tāpēc Gillenormond un viņa mazdēla sadursme ir pārmaiņas.
Tikmēr Eponīnas un Mariusa attiecības norit diezgan līdzīgi tam, kā tas notiek mūziklā, un Tadardjē meita netīšām palīdzēja viņai neatbildētajai mīlestībai atrast Kozeti, pasargājot Valjeanu un Kozeti, kliedzot ārpus viņu vārtiem, kad tēvs mēģina viņus aplaupīt, tad paņemot lode Mariusam uz barikādes.
Ja notiek kādas pārmaiņas, tas ir skaidrāks par Eponine mīlestību pret Mariusu un viņas lēmumu brīdināt Valjeanu par ielaušanos, kas tiek uzskatīts par mēģinājumu noturēt Mariusu un Kozeti.
Citas atšķirības šajā epizodē ir Eponine tēvs, kura cietuma pārtraukuma sižetam nav vietas mūziklā (kur viņš vispār neiet cietumā). Abās stāsta versijās viņš tomēr piesaista savu bandu, lai mēģinātu aplaupīt Valjeanu tikai tāpēc, lai Eponine viņu sabojātu (kā minēts iepriekš).
Tikmēr interesanta loma ir Tadardjē dēlam Gavroche. Kaut arī viņa līdzdalība revolūcijas mēģinājumā atbilst tam, kā viņš parādās mūziklā (padarot šo savu pirmo parādīšanos TV sērijā, kas atbilst skatuves versijai), ir vērts atzīmēt, ka viņa vecums un raksturs ir nedaudz mainīti. Šis Gavroche ir vecāks, nekā auditorija būs pieradusi redzēt, un viņa attieksme pret nāvi un vardarbību ir nedaudz nemierīga, iezīmējot diezgan lielu atkāpšanos no viņa muzikālā kolēģa.
Tomēr viņš izpilda vienu no galvenajām sižeta lomām abās stāsta versijās - Mariusa vēstules piegāde Kosetei caur Valjeanu, kas iedvesmo bijušo notiesāto doties barikāžu virzienā un satikt vīrieti, kurš apvainojis savu adoptēto. meita. Runājot par to, kā tas notiks, labi, ir tikai viena epizode, lai uzzinātu ...
4. sērija
Pēc nelielas prombūtnes šajā epizodē Mariuss (tagad to spēlē Džošs O’Konors) atkal pievienojas stāstam, un ir diezgan daudz atšķirību ar to, kā viņš šeit tiek attēlots, salīdzinot ar mūziklu.
Turpmākā aizkadra vēsture par viņa tēvu un vectēvu (kā norādīts zemāk) mūzikā vispār nav iekļauta, un citas šīs epizodes ainas - tostarp Mariusa tikšanās ar ABC revolucionāru draugiem un Eponine - jau ir notikušas līdz brīdim, kad mēs esam satikt viņu skatuves iestudējumā.
auskaru uzglabāšanas idejas
Ir arī vērts atzīmēt, ka Mariusa politiskie uzskati TV pielāgošanā ir smalki atšķirīgi, atkal uzņemoties vadību no Viktora Igo romāna. Mūziklā Marius ir apmaksāts ABC draugu biedrs, kurš ir apņēmies atbalstīt viņu revolūciju un demokrātiju.
Turpretī viņš sāk epizodi kā rojālists un beidz to kā bonapartists, abi konservatīvāki par revolucionāriem, kuru loceklis viņš patiesībā nav - vairāk kā pakaramais un dzērāja biedrs, vismaz pagaidām .
Un tad ir Cosette (tagad to spēlē Ellie Bamber). Mūziklā Mariuss pirmo reizi redz Kozeti, kamēr viņš dala skrejlapas, un viņa ar Valjeanu cenšas palīdzēt nabadzīgajiem, un viņš uzreiz iemīlas. Šeit viņi tā vietā sastopas Parīzes Luksemburgas dārzos un vairākās sanāksmēs izveido lēnu koķeti.
Secībai, kurā Mariuss uzzina par Thenardiers plānoto uzbrukumu Valjeanam, arī nav tieša līdzinieka mūziklā, un sižeta detaļai, ka Mariuss ir parādā Tadardjē, kļūdaini ticot, ka viņš izglāba tēva dzīvību, kad viņš patiešām tikai aplaupīja ķermeņi - tiek atstāts ārpus teātra adaptācijas.
Tikmēr Valjean un Cosette sižets aizpilda arī dažas nepilnības, kuras atstājis mūzikls. Turpinot pagājušo nedēļu, šajā epizodē tiek secināts, kā pāris dzīvo klosterī, pirms pārcēlās uz jaunu māju Rue Plumet. Mūziklā mēs atkal satiekam Valjean un Cosette, kad viņi jau dzīvo šajā mājā, atstājot gadus pēc viņas pavadītā laika Tadardieru krogā noslēpumu.
Ainas, kurās Kosete uzzina mātes patieso (ish) likteni, tiek pakļauta notiesātajiem (procesā netīši apvainojot Valjeanu), kleitu pielaikošanu un cīņu ar Valjean, neparādās arī mūziklā, un tas ir kauns, jo tas būtu pārvērtību sadaļa tiešām džeza piecinieks.
Tikmēr Thenardiers šajā epizodē iegūst arī mazliet vairāk backstory. Viņu mēģinājums šantažēt Valjeanu, dzīvojot zem viltus vārda (Jondrette), neparādās mūziklā, kā arī neparādās aina, kurā Valjean cīnās ar savu bandu Džeisona Stathama stilā.
Mūziklā ir LĪDZĪGA aina, ņemiet vērā, ka viņi redz, kā viņi uzbrūk Valžeanam pirmo reizi, kad viņi viņu redz, pirms Javerts viņu aptur.
Citas svešas detaļas, tostarp Eponine skarbā dzīve, viņas brāļu un māsu Azelmas un Gavroche iekļaušana (BBC dramatizējumam pēdējais ir atšķirībā no mūzikla, tad Afterardier) un Deivida Oyelovo Javerta vientuļā dzīve arī kalpo, lai pievienotu stāstam jaunas nokrāsas, salīdzinot ar muzikālā versija. Tagad, kad ir palikušas tikai divas epizodes, ir jāskatās, cik daudz atšķirību vēl varam pamanīt ...
3. sērija
Trešā BBC adaptācijas epizode, iespējams, ir visaktīvākā, kas nozīmē, ka mums ir diezgan daudz vietas, lai to atspoguļotu mūzikas / TV atšķirībās.
Vispirms apskatīsim Žanu Valžeanu. Valjean atzīšanās un viņa veiksmīgais mēģinājums atbrīvot nepatiesi par viņa noziegumiem apsūdzēto vīrieti vairāk vai mazāk izpaužas tāpat kā uz skatuves, lai gan ar zināmu papildu detalizāciju (cietums šņāc, kā Valžāns pārliecina tiesnesi, un sīkākas ziņas par vīrieti, kurš par viņu kļūdījās), ka ne vienmēr iederētos teātra adaptācijā.
Tomēr Valjean atgriešanās Montreiul-sur-Mer, kuru jau ir aizturējis Javerts, atšķiras no mūzikla, kurā Valjean redz, ka bēg no tiesas un atgriežas mājās, lai vēl pirms viņas nāves redzētu Fantine. Tā vietā BBC versijā redzams, ka Javerts ved Valjeanu atpakaļ uz pilsētu, lai viņu kauninātu to cilvēku priekšā, kuri viņu kādreiz bija cienījuši kā mēru.
Mūziklā Javerts un Valžāns pēc tam stājas viens pret otru slimnīcā, un tad Valžāns atkal aizbēg - bet vienā no šīs epizodes lielākajām atšķirībām Dominika Vesta Valjeans atkal nonāk apcietinājumā, uz mūžu nosūtīts atpakaļ uz cietumu (kaut kas tāds, kas notiek arī Viktora Igo oriģinālromānā).
TV Valjean galu galā aizbēg - bet iestudējumā viņš nekad neatgriežas cietumā, tā vietā bēga, lai glābtu Kozeti un pieceltu viņu neilgi pēc Fantine nāves.
BBC adaptācijā ir pagājuši divi gadi, pirms viņš atrod Kozeti (mēs patiesībā redzam, kā viņi šeit satiekas mežā, bet mūziklā, kas notiek ārpus skatuves), lai gan viņš galu galā nokļūst Thénardiers krogā, kur viņu nežēlība pret Fantine meitu ir pat izteiktāka nekā uz skatuves.
Interesanti, ka šīs ainas ietvaros televizora adaptācijā ir iekļauts kadrs, kurā Cosette stāv ar pārāk lielu slotu, kuru var iedvesmot līdzīga un labi pazīstama ilustrācija no Hugo grāmatas, kuras daļa kalpo arī kā starptautiski pazīstams logotips Mūzikls Les Misérables - citiem vārdiem sakot, jauka saikne starp vairākām stāsta versijām.
1862. gads: Viktora Igo skats no “Les Miserables”; noplucis un basām kājām Kozete slauca applūdušu pagalmu (Getty)
Valjean ierašanās un 1500 franku piedāvājums Cosette ir diezgan konsekvents visās stāsta versijās, lai gan monsieur Thénardier mēģinājumam sekot Valjean un Cosette un izspiest no viņiem vairāk naudas, mūziklā nav vietas.
Turpinot to, BBC adaptācija redz, ka Valjean un Cosette kādu laiku laimīgi dzīvo kopā Francijā, pirms vietējā autobusa cilvēku rīcība liek viņiem atkal bēgt un patverties klosterī, kur Valjean ir jāstrādā par dārznieku.
Ar Javertu uz pāra astes viņu rīcība ir radikāla - lai arī atšķirībā no grāmatas BBC stāsta sižets izslēdz Fauchelevent lomu - vīrieti Valjeanu izglāba no tā, ka otrajā sērijā viņu saspieda ratiņi, kurš grāmatā palīdz abiem no viņiem patveras klosterī (kur jau strādā Fauchelevent).
Turpretī mūzikls izlaiž visu šo darbību pēc Valjeanas izglābšanas no Kozetes, un to atkal atsāk, kad viņa ir pilngadīga, un pāris dzīvo klusā labklājībā lielā mājā.
Virzoties uz priekšu, nav skaidrs, vai TV Les Mis tagad lēks uz priekšu, lai satiktu vecāku Mariusu un parādītu Valjean / Cosette, kas dzīvo šo labo dzīvi Parīzē, vai arī mēs turpināsim redzēt, kā viņi vispār nonāca šajā pozīcijā - bet Jebkurā gadījumā mēs būsim šeit, lai uzzinātu (vai vismaz pārbaudītu) izmaiņas.
Otrā sērija
Tāpat kā pirmā daļa (skat. Zemāk), arī Deivisa otrā epizode turpina pievienot fonu, uz kuru mūzika laikā atsaucās tikai garāmejot.
Piemēram, mēs redzam nedaudz vairāk Mariusa Napoleona lojālistiskā tēva (Henrijs Loids-Hjūzs) un viņa nāves gadījumus, iespējams, iepriekš sagatavojot paša Marius kā jaunieša politiskos uzskatus, kas vērsti pret nodibināšanu, kā arī Fantine (Lily Collins) lēmumu atstāt viņas meita Thénardiers aprūpē (viņu izkārtojums jau pastāv līdz brīdim, kad mūziklā tiekamies ar Fantine) un Valjean ievēlēšana par mēru.
Tikmēr citas stāsta daļas turpinās daudz, kā mēs tās redzētu uz skatuves. Tāpat kā mūziklā, Fantine zaudē darbu, pārdod matus un zobus un kļūst par prostitūtu, pirms uzbrūk vīrietim, kurš pret viņu ir nežēlīgs, izraisot Javert (David Oyelowo) gandrīz aizturēšanu un Jean Valjean (Dominic West) viņas glābšanu. .
Tomēr tas, kā Fantine zaudē darbu, tiek attēlots kā tiešāk Valžāna vaina. Mūziklā tieši viņa prombūtnē viņu atlaiž nežēlīgs brigadieris (kura sasniegumiem viņa atteicās), un Valjean patiešām ir vainīgs tikai pasivitātē un pašdarbībā. Šeit viņš tieši atlaida Fantine, kad viņa priekšniece apsūdz viņu par melošanu viņiem par savu bērnu, un pēc kādas izmeklēšanas tika izdarīts secinājums, kuru mēs mūziklā neredzam. BBC adaptācijā ir arī ieteikts, ka viņa nemāk lasīt, vēstuļu rakstniecei veicot starpniecību viņas saziņā ar Thénardiers.
Arī Valjean un Javert mijiedarbība notiek nedaudz atšķirīgi. Mūziklā Javertam sākotnēji nav aizdomas par Valjean patieso identitāti, kad viņš tiekas ar viņu kā mēru Madlēnu, tikai sāk to apšaubīt, kad redz, kā viņš izglābj kādu, ko saspiež ratiņi (parādot atšķirīgo spēku, ko viņš parādīja, atrodoties ieslodzījumā).
Tomēr BBC adaptācijā Javerts gandrīz nekavējoties atpazīst Valžeanu un smalki viņu apsmej ar šo faktu, cerot galu galā viņu saukt pie atbildības, kad atradīs vairāk pierādījumu. Kaut arī ratiņu incidents joprojām notiek, tas tagad veido daļu no šiem pierādījumiem, nevis aizdedzina Javerta aizdomas.
BBC adaptācijas (un Javerta) uzmanība Petit-Gervais - mazajam zēnam Valjeanam, kurš nozaga monētu, kurš arī parādās grāmatā - atšķiras arī no mūzikla, kurā galvenokārt redzams, ka Javert vēlas ieinteresēt Valjean tiesā par viņa laušanu nosacīta atbrīvošana. Šķiet, ka monētas zādzība no Petita-Gervē ir liela daļa no tā, par ko Valjean tiktu arestēts.
Pēc tam Javerta atklājums, ka par Valjean noziegumiem ir jāsauc pie atbildības cits vīrietis, un Valjean ciešanas par šo faktu notiek līdzīgi kā mūzikas sižetā - lai gan diemžēl no Rietumiem nav liela introspektīva monologa, kas atbilstu Who Am I dziesmai no skatuves iestudējuma.
Otra epizodes galvenā daļa - pareiza Thénardiers ieviešana - būs diezgan pazīstama arī mūzikla faniem, lai gan šeit ir dažas smalkas detaļas, kas nav skatuves adaptācijā.
Piemēram, lielākā daļa Thénardiers bērnu neparādās mūziklā - Gavroche, viņu dēls, to dara, bet nav ieteikts ar viņiem saistīties - BBC adaptācijai uzņemoties vadību no grāmatas, iekļaujot citus brāļus un māsas līdzās Eponine (viņu vienīgais skatuves iestudējumā redzētais bērns).
Monsieur Thénardier varonība Vaterlo līdzīgi nav redzama mūziklā līdzās disfunkcionālākajai, ļaunprātīgākajai pusei Thénardiers laulībām, ko demonstrē BBC versija.
Un nē, joprojām nav dziesmu. Turpinājums trešajai epizodei!
Pirmā sērija
Šīs jaunās adaptācijas pirmā epizode ir gandrīz pilnībā nodalīta no mūzikla darbības, bieži izvēloties (varbūt apzināti), lai atspoguļotu zemi, uz kuru atsaucas tikai skatuves versijā retrospektīvi.
Piemēram, Vaterlo kaujas seku atklāšanas ainai ar Thénardier (Adeel Akhtar) nav vietas mūziklā, kas tradicionāli sākas ar Žana Valžāna laiku soda kolonijā. Mūziklā Tēnardjē parādās daudz vēlāk, un, pēc paša Deivija teiktā (raksta Radio Times Ziemassvētku numurā), varonis tiks austi visā šajā adaptācijā, kā viņš ir romānā.
Tajā pašā ainā mēs satiekam arī pulkvedi baronu Pontmersiju (Henriju Loidu-Hjūsu, attēlā), Napoleona sabiedroto tēlu galvenajam varonim Mariusam. Pontmerijs Snrs nav mūzikla varonis, un mēs bērnībā nekad nesatiekam Mariusu kā mēs šeit - tā vietā skatuves iestudējumā, kuru viņš ieviesis kā pieaugušo, kad darbība pāriet uz 1832. gadu.
pārklāj sirmus matus bez krāsas
Tāpat kā šajā jaunajā adaptācijā, arī Mariusu mūziklā audzina viņa turīgais vectēvs (2012. gada filmā varonis īsā laikā parādās), taču spriedze starp tēvu un vectēvu nav būtisks stāsts.
Un atšķirības neapstājas ar Pontmercy ģimeni. Fantine (Lilija Kolinsa), kas, iespējams, ir viena no mūzikla ikoniskākajām varoņiem, šajā iestudējumā tiek ieviesta jau kā māte, kādu laiku pirms tam, kad viņa pirmo reizi parādījās 1823. gadā izveidotā stāsta sadaļā, viņa dzemdēja savu meitu Kosetu.
Stāsts, ko mēs redzam šajā epizodē - kur viņu savaldzina un pēc tam pamet turīgs jaunietis (Džonijs Flins) - mūziklā tiek pieminēts tikai retrospektīvi, īpaši Les Mis pazīstamākajā dziesmā I Dreamed a Dream. Viņa dzied:
Viņš gulēja vasaru man blakus
Viņš piepildīja manas dienas ar nebeidzamu brīnumu
Viņš uztvēra manu bērnību
Bet, kad pienāca rudens, viņa nebija